Reklāmas likums

Reklāmas likums un viss, kas Tev par to jāzina

Reklāma mūs pavada visur – uz ielas, transportā, avīzēs, žurnālos, internetā, e-pastā, kāpņu telpā, pastkastītē un vēl, un vēl, un vēl… Un līdz ar to mūs ikdienā pavada arī reklāmas likums, jo ir nepieciešams kontrolēt tik ietekmīgu līdzekli kā reklāma, kas vistiešākajā veidā rada iespaidu uz Tavām ikdienas izvēlēm un rīcību. Ko īsti šis likums nosaka, kāds ir tā mērķis, kas ir maldinoša reklāma, kas uzrauga reklāmas likuma ievērošanu un kur vērsties, ja pamani likuma pārkāpumu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzini, turpinot lasīt rakstu!

Visi likumu citāti ir atzīmēti ar atsauci (aktīvo saiti) iekavās aiz citāta.

Kas ir reklāmas likums un kāds ir tā mērķis?

Spēkā esošs, 1999. gada 20. decembrī pieņemts, 2000. gada 24. janvārī stājies spēkā, Saeimas pieņemts likums, kas attiecas uz komerctiesībām, patērētāju tiesībām, konkurences tiesībām, medijiem un reklāmu. Šajā likumā ir atrunāts, ka “Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.” (Reklāmas likuma 1. pants) Šī likuma mērķis ir:

  • “reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību;
  • aizsargāt personu, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā;
  • aizsargāt personas, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas reklāmas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas salīdzinošās reklāmas un to radītajām sekām, kā arī noteikt nosacījumus, kurus ievērojot salīdzinošā reklāma ir atļauta;
  • veicināt godīgu konkurenci.” (Reklāmas likuma 2. pants)

Reklāmas likumā iekļautās prasības, kurām jāatbilst reklāmai, kas tiek piedāvāta sabiedrībai, ir:

  • “jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem;
  • atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas” (Reklāmas likuma 2. nodaļas 3. pants).

Likumā arī minēts, ka reklāmā nav pieļaujama kara un vardarbības propaganda, diskriminācija, baiļu un māņticības izmantošana, nomelnošana, personības identitātes izmantošana bez personas piekrišanas, plaģiātisms,  pieredzes vai zināšanu trūkuma un personas uzticēšanās izmantošana. Likums par reklāmas izvietošanu informāciju nesniedz, to dara MK noteikumi.

Kas ir maldinoša reklāma?

Balstoties uz Negodīgas komercprakses likumā atrodamo informāciju, maldinoša reklāma ir tā, kurā:

  • tiek sniegta nepatiesa informācija vai tās pasniegšanas veids ir maldinošs pat tad, ja informācija ir patiesa;
  • tiek popularizēta prece vai pakalpojums, veicot salīdzināšanu, kas rada neskaidrības par reklāmas pamatproduktu;
  • netiek ievēroti labas prakses kodeksā paredzētie pienākumi (arī tad, ja reklāmdevējs ir apņēmies tos izpildīt).

Ja saskaries ar maldinošu reklāmu, ziņo par to PTAC (Reklāmas un Negodīgas komercprakses likumu pārkāpumu gadījumā), Veselības inspekcijai (medikamentu reklāma), NEPLP (TV, radio un interneta reklāmas) vai PVD (veterināro medikamentu un uztura bagātinātāju reklāmas).

Kas vēl kontrolē reklāmu Latvijā?

Vēl bez Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses likuma Latvijas reklāmas jomu kontrolē arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums jeb politiskās reklāmas likums, savukārt kādreiz aktuālais likums par tabakas izstrādājumu realizācijas reklāmas un lietošanas ierobežošanu ir zaudējis spēku – tā vietā nācis Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums.

Atceries – nezināšana neatbrīvo no atbildības! Tāpēc pirms ko dari, izpēti likumus!